Labdien! Ar tevi viss ir normāli, ja tu sevi uzskati par normālu un gribi veidot attiecības normālas. Viens pluss ir tas, ka viņš ir godīgs un tev to pasaka. Patiešām varbūt viņš viņai ir pateicīgs u.t.t, jo tur ir viss, ko tu pārskaitīji un varbūt vēl vairāk, viņš izvēlās viņu nesāpināt... Bet tagad esi tu. Un tu tiksi sāpināta, jo mīlas trīstūrī, trešais ir liekais. Vai tādas attiecības gribi??? Varētu būt, ka tu gribi bērnu, ka tu gribi drošas attiecības? Jau tagad tu jūti diskomfortu, bet vēlāk kad piesiesi savu sirdi vēl vairāk plosīs. Diskomforts pārtaps aizvainojumā, dusmās, naugs neapmierinātība. Tev ir jādomā šoreiz par sevi, par savām jūtām, nevis jāmēģina padarīt viņa dzīvi komfortu.
Lai veicās!!!
Atbildēja psihoterapeite Vija Aleidzāne

Спрятать ответ

Labdien! Grūti spriest nezinot kontekstu. Bērnam noteikti nav kaut kas kārtībā mājās, ar vecākiem. Izejot no tā varētu vairāk spriest, kāpēc viņš ir agresīvs? Līdz ar to mana fantāzija, ka šī meitene viņam atgādina kādu no viņa ģimenes un līdz ar to veido tāda veida attiecības. Vai nu viņa nereaģē uz viņu tā kā citi bērni, sauksim to "ka pieņem viņu", kas ļauj viņam būt drošākam, līdz ar to viņš ir viņai pateicīgs, dara labu, varbūt izrāda simpātijas. Bērniem jau maz vajag, tikai lai viņus mīl. Ja tas nenotiek tiek izmantoti visādi aizsargmehānismi, lai izdzīvotu, lai pievērstu sev uzmanību.
Lai jauki strādājās!
Atbildēja psihoterapeite Vija Aleidzāne

Спрятать ответ

Labdien!
Ja pati netiec galā, tad vajadzētu griezties pēc palīdzības pie speciālista. Es domāju ka abiem izdotos ar to tikt galā. Nevaru pateikt cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, jo nezinu cik tev gadu un nevaru spriest cik tas tev ir nopietni, jeb "Cik dziļa psihotrauma?" Kad būsi gatava, piezvani un vienojies par tikšanos.
Atbildēja Psihoterapeite Vija Aleidzāne

Спрятать ответ

Labdien! Mūsu ētikas kodeks paredz konfidencialitāti, ja mēs to pārkāpjam, mūs var saukt pie atbildības. Ir vienīgais iemesls, kad var izpaust informāciju - aizdomas par vardarbību. Ja psihologa darbs notiek organizācijā un ir kāds pasūtījums, tad psihologs var teikt savu redzējumu, kādai personai kam tas ir nepieciešams kaut kādu apsvērumu pēc, bet tāpat vispirms par to jārunā un jāsaņem atļauja no vecākiem. Arī Jūsu gadījumā Jums ir jāiet pie psihologa, jāsaka sava bažas, jāvienojās par notiekošo un arī par konfidencionalitāti. Par cilvēku lojalitāti vispār un par katru individuāli neņemos spriest, jo diemžēl gadās..? Bet es vairāk zinu psihologus, kas māk strādāt. Lai izdodas!
Vija

Спрятать ответ

Labdien! Patiešām ir jāiet uz skolu un jānoskaidro, kā to redz skolotāji. Ja tā ir tikai matemātika, jādomā, ka nav kontakts ar skolotāju un jāmēģina risināt attiecības ar skolotāju. Bērna bailes, liecina, ka jau jāreaģē, lai nav nopietna psihotrauma. Vienkāršāk būtu griezties pie skolas psihologa, tur nebūtu jāmaksā, jo pie mumsjau būs maksas konsultācijas. Ja vispār ir sākušās grūtības mācībās, tad jāiet pie neirologa un jāskatās varbūt ir izmaiņas saistītas ar pubertāti un varbūt jālieto kādi medikamenti,vitamīni. Būs konkrētāks jautājums, var sniegt konkrētāku atbildi. Lai veicās!
Atbildēja psihoterapeite Vija Aleidzāne

Спрятать ответ

Labdien!
Slimīgā greizsirdība, biežāk ir saistīta ar zemo pašvērtējumu, jo "Es neesmu gana labs", kāds var būt labāks, cilvēks jūtās apdraudēts, jo var atņemt to, kas man pieder (tas jau ir slimīgi, mums piederēt var tikai mantas). Tad izveidojās pastiprināts kontroles mehānisms (te ietilpst arī greizsirdība, jo liekās, ja es kontrolēju tad viss ir kārtībā, tā ir drošāk pašam,bet netiek respektēts otrs cilvēks viņā velmes, viņa brīvība). Cilvēks to dara, jo tā ir iemācījies izdzīvot savā bērnības ģimenē, deļ kaut kādiem apstākļiem, psiholoģiskām problēmām ģimenē, attiecībās ar vecākiem. Lai to mainītu ir jāiet psihoterapijā, kāds laiciņš? Ja ir motivācija mainīties, tad rezultāts nevienmēr ir ātrāks, bet labāks. Ja esat ar mieru,tad jāvienojās par konsultāciju.
Atbildēja psihoterapeite Vija Aleidzāne

Спрятать ответ

Labdien! Gribētos gudri teikt, ka vajadzētu veikt psiholoģisku diagnostiki. Paskatīties cik liela psihotrauma un cik nozīmīgas sekas. Protams, ja Jūs atnāktu uzreiz pēc notikuma, tad būtu labāki rezultāti. Tagad kā Jūs arī rakstāt bailes var palikt, svarīgi, lai tas netraucē bērnam dzīvot un attīstīties, socializēties. Bailes var pārvarēt ar drosmi un ir cerība, jo augot drosmei jābūt vairāk. Bērnam attīstoties sākumskolas vecumposmā mainās apziņa, uztvere, domāšana, parādās realitātes sajūta. Bērns jau var izvērtēt ka viņš aug lielāks, bet sunītis ir maziņš un ko var izdarīt, lai viņš neiekož, jo tad bērns bija maziņš un nezināja, ko darīt. Jūs rakstāt par pozitīvu dinamiku, ka bailes mazinājušās,sašaurinājušās uz konkrētu objektu - maziem suņiem. Pamēģiniet zīmēt, uzzīmējiet bailes, kādas viņas ir? Cik lielas? Kam līdzīgzas? Kādās krāsās? Un tad kaut ko ar viņām izdariet, lai ir pabeigta sajūta. Ja baža paliek, apmeklējiet speciālista konsultāciju.
Atbildēja psihoterapeite Vija Aleidzāne.

Спрятать ответ