Jautājumi psihologam
Сергей, 2012-05-17 12:40, jautāja:
Добрый день.Есть ли возможность консультации по интернету-нет возможности добраться до вас.Спасибо
Atbilde:
Здравствуйте, Сергей. Да, такая возможность есть. По скайпу дают консультации Людмила Дерябо и Дмитрий Лицов. Найдите их координаты на сайте и связывайтесь. Всего доброго
аня, 2012-04-29 21:05, jautāja:
как лучше поступить если постоянно ругаешся с бабушкой из-за мамы
Atbilde:
Здравствуйте, Аня!
К сожалению, Ваш вопрос не очень понятен, точнее - непонятна ситуация и обстоятельства, при которых Вы ругаетесь с бабушкой. Каковы причины этой ругани? Почему приходится ругаться из-за мамы? Если чуть поясните, смогу дать более развернутый ответ.
С уважением,
Дмитрий Лицов
К сожалению, Ваш вопрос не очень понятен, точнее - непонятна ситуация и обстоятельства, при которых Вы ругаетесь с бабушкой. Каковы причины этой ругани? Почему приходится ругаться из-за мамы? Если чуть поясните, смогу дать более развернутый ответ.
С уважением,
Дмитрий Лицов
Anna, 2012-04-19 09:45, jautāja:
Labdien!Pirms pāries dienām pametu savu draugu, ar kuru biju kopā gandrīz gadu. Man 20, viņam 25, bet kopā nedzīvojām. Šķiršanās iemesls bija mūsu atšķirīgie skatījumi uz dzīvi un tas, ka man iepatikās cits puisis, ar kuru jau kādu laiku tikos. Un tagad šis pamestais puisis ļoti pārdzīvo, raksta skumīgas sms, sola, ka leks no tilta vai mainīsies...lai tikai esam kopā. Atbildēju, ka būšu labs draugs un mēs pēc laika satiksimies. Centos kaut kā atbalstīt. Ko man darīt, kā palīdzēt viņam?
Atbilde:
Labvakar, Anna!
Pirmais solis uz pārmaiņām ir apzināšanās. Otrais - pieņemšana. Jūs savam bijušajam draugam, šķiet, šai ziņā esat soli priekšā. Kā saprotu, Jūs savu lēmumu esat pieņēmusi, rūpīgi izvērtējot situāciju un pieņemot lēmumu. Tam bija nepieciešams laiks. Arī Jūsu bijušajam draugam tas nepieciešams. Jūs nevarat uzņemties atbildību par otra cilvēka dzīvi tāpat kā nevarat paātrināt zāles augšanu, to vienkārši ar pirkstiem velkot laukā no zemes. Vienīgais, ko Jūs varējāt - pirms aiziešanas izrunāties un, kā noprotu, Jūs to izdarījāt. Man ir tāda nojauta, ka savā ziņā jūtaties vainīga par savu rīcību. Varbūt tas ir tāpēc, ka jūtaties savu draugu "pametusi". Tāds vārds izraisa pārdomas par tā nozīmi. Pamest var nevajadzīgas lietas. Ar cilvēkiem ir citādi. Mums ir tiesības tikties, būt kopā un šķirties. Jūsu bijušais draugs ir pieaudzis cilvēks. Ja Jūsu lēmums ir galīgs, Jums jāļauj viņam pašam tikt galā ar grūtībām. Ja ļausieties otra cilvēka uzvedībai ietekmēt sevi, Jūs būsiet līdzatkarīga. Vislabākā palīdzība, ko varat sniegt šajā situācijā - atstāt atbildību par Jūsu drauga dzīvi viņa paša rokās. Evija Rozenlauka, psiholoģe-eksistenciālā psihoterapeite.
Pirmais solis uz pārmaiņām ir apzināšanās. Otrais - pieņemšana. Jūs savam bijušajam draugam, šķiet, šai ziņā esat soli priekšā. Kā saprotu, Jūs savu lēmumu esat pieņēmusi, rūpīgi izvērtējot situāciju un pieņemot lēmumu. Tam bija nepieciešams laiks. Arī Jūsu bijušajam draugam tas nepieciešams. Jūs nevarat uzņemties atbildību par otra cilvēka dzīvi tāpat kā nevarat paātrināt zāles augšanu, to vienkārši ar pirkstiem velkot laukā no zemes. Vienīgais, ko Jūs varējāt - pirms aiziešanas izrunāties un, kā noprotu, Jūs to izdarījāt. Man ir tāda nojauta, ka savā ziņā jūtaties vainīga par savu rīcību. Varbūt tas ir tāpēc, ka jūtaties savu draugu "pametusi". Tāds vārds izraisa pārdomas par tā nozīmi. Pamest var nevajadzīgas lietas. Ar cilvēkiem ir citādi. Mums ir tiesības tikties, būt kopā un šķirties. Jūsu bijušais draugs ir pieaudzis cilvēks. Ja Jūsu lēmums ir galīgs, Jums jāļauj viņam pašam tikt galā ar grūtībām. Ja ļausieties otra cilvēka uzvedībai ietekmēt sevi, Jūs būsiet līdzatkarīga. Vislabākā palīdzība, ko varat sniegt šajā situācijā - atstāt atbildību par Jūsu drauga dzīvi viņa paša rokās. Evija Rozenlauka, psiholoģe-eksistenciālā psihoterapeite.
Laila, 2012-04-06 21:48, jautāja:
Labdien!Man ir tāda situācija, kad nu jau 3,5 mēnešus tiekos ar diviem puišiem un tas mani sāk pamatīgi "grauzt", jo neviens no abiem nezina, ka tiekos ar citu vēl, bet man ir jāizdara izvēle ar kuru palikt kopā, jo ilgāk tā vairs nevar - paliek arvien grūtāk, jo abus iemīlu arvien stiprāk. Ar pirmo puisi esmu kopā 1 gadu, ar otru tos 3,5mēn. Pie pirmā mani laikam velk pirmās mīlestības jūtas paliekas un kopīgas nākotnes plāni, bet pie otrā vieglākas dzīves tveršana, tā teikt, jaunības baudīšana, jo pirmais ir mierīgāks uz izklaidēm. Abiem pret mani ir izteiktas simpātijas, pirmais arī mīl. Tagad man ir dilemma, kuru izvēlēties un pats galvenais - kā vienam no viņiem pateikt, ka viss beidzies? Negribu teikt patieso iemeslu, lai gan draugi tāpat diez vai paliksim. Un vispār - kā zināt, kuru izvēlēties, ja sirds dalās uz abiem?
Atbilde:
Sveika, Laila. Nav tādas vienas receptes un arī padoma, ko kāds varētu Jums sniegt šajā situācijā. Ielūkojieties vērīgāk sevī - atbilde slēpjas tikai tur. Katram cilvēkam ir savas īslaicīgākas un ilglaicīgākas vajadzības un katram - savas noturīgas un samērā pastāvīgas vērtības. Kuras savas vajadzības un vērtības Jūs apmierināt, kad esat kopā ar katru no puišiem? Un kas, Jūsuprāt, ir mīlestība? Man tuva ir šāda mīlestības izpratne, ka Mīlestība = kaisle(patika, seksuāla bauda utt.) + intimitāte(savstarpēja uzticēšanās, izpratne, uzskatu kopums utt.) + atbildība (katram par sevi un savu dzīvi; otra cilvēka vajadzību un vērtību cieņa un izaugsmes atbalsts). Ja kāda no šīm trīs sastāvdaļām trūkst, šķiet cieš arī mīlestība. No Jūsu vēstules nav skaidrs, cik veca esat. Jo jaunāks cilvēks, jo bieži svarīgāka šķiet tagadne un šā brīža vajadzības. Jo vairāk nobriestam,jo lielāklu vērību piešķiram vērtībām un nākotnei. Kā Jūs gribat nodzīvot savu mūžu? Iztēlojieties sevi kopā ar katru no saviem puišiem pēc gadiem 10. Kura no nnākotnes iespējām Jums šķiet vairāk piemērota? Varbūt neviena? Varbūt patiesībā ne viens, ne otrs no Jūsu puišiem nav "īstais"? Kādas rakstura iezīmes Jūs visaugstāk vērtējat vīrietī un kuram no puišiem to ir viarāk? Vai ir tādas rakstura iezīmes, ko nespējat paciest pretējā dzimuma uzvedībā un izpausmēs? Vai kādam no abiem puišiem piemīt kas tāds? Un, beigu galā - ko pati esat gatava sniegt savam partnerim un ko katrs puisis no Jums sagaida? Kad uzdosiet sev visus šos jautājumus un godīgi sev atbildēsiet, varbūt radīsies arī atbilde uz Jūsu pamatjautājumu. Un tad arī būs vieglāk izšķirties, ko iesākt un ko un kā sacīt katram no Jūsu draugiem. Lai mīļas svētku dienas! Evija Rozenlauka, psiholoģe - eksistenciālā psihoterapeite.
Elizabete, 2012-04-02 20:08, jautāja:
Labdien. Man jau kopš bēības ir tã ka es vienmēr visur esmu viena. Skolã biju viena, kamēr bēi rotałãjãs, viena sēdēju solã. Viena gãju, ne pãrī ar kãdu. Sēdēju uz grīdas un łoti patika kaut ko virpinãt pirkstos. Arī Tagad tã ir. esmu łoti jūtīga uz skañãm, smaržãm, łoti nepatīk smaržas. Łoti nepatīk braukt sabiedriskajã transportã, Jo tur aizskar cilvēks, Kad stãv vai iet garãm. Man nepatīk Kad man pieskaras. Man visam jãstãv savã secībã, savã vietã, ja tas tiekamies sajaukts manī ir neciešams diskomforts. Nerunãju ar cilvēkiem, Tikal dażiem. Man nepatīk runãt, Jo mani neviens nesaprot. Kas tas ir? Kãpēc ar mani tã ir?
Atbilde:
Labvakar, Elizabete! Vispirms paldies par uzticēšanos, jo šķiet, ka Jums tas nenākas viegli, pat ja internets to nedaudz atvieglo. Jūs esat spērusi drosmīgu soli pretī tai realitātei, kas Jūs tik ļoti sāpina un nomāc. Kad uzdodam jautājumus, nepieciešama gatavība sastapties ar atbildēm. Vienatnē tas var izrādīties ļoti smagi. Jums varētu palīdzēt psihoterapija. Tas prasa lielu uzdrīkstēšanos un laiku. Taču kopā ar psihoterapeitu Jūs varētu dziļāk ielūkoties visā ar Jums notiekošajā un ne tikai izprast, kāpēc tā, bet arī kopā meklēt, ko darīt visā šajā situācijā. Jūsu rakstīto caurvij gan skaudra neziņa, gan skumjas par atsvešinātības izjūtu. Tas tiesa, ka stāstītajā manāmas autisma iezīmes, taču vienlaikus šķiet, ka jūtat vajadzību pēc patiesām attiecībām. Psihoterapija var kļūt par jaunu un pavisam citādu pieredzi šajā jomā un dot spēku paskatīties uz sevi, dzīvi un cilvēkiem no cita skatpunkta. Ielūkojieties mūsu speciālistu sarakstā. Varbūt saskatīsiet starp mums kādu savas uzticēšanās cienīgu un noriskēsiet vienoties par tikšanos klātienē? Ar vislabākajiem vēlējumiem, Evija Rozenlauka, psiholoģe, psihoterapeite.
Сергей, 2012-04-02 19:56, jautāja:
Добрый день,мне 31 год и у меня появилась фобия-не могу ездить в транспорте да и вообще отходить далеко от дома(Начинается приступ паники..Чего делать-то?
Atbilde:
Здравствуйте, Сергей. Возникновение подобной фобии и панических атак имеют причины и самостоятельно, увы, как правило не проходят. На вопрос "чего делать-то?", ответ таков: обращаться за помощью к психотерапевту.
Всего хорошего
Дмитрий Лицов
психолог-психотерапевт
Всего хорошего
Дмитрий Лицов
психолог-психотерапевт
Elizabete, 2012-04-02 19:55, jautāja:
Labdien. Man ir daudz jautãjumu, daudz nesaprastu lietu, daudz sãpju, kas traucē dzīvot. Man jau kopš bēības ir grūtības komunicēt ar citiem cilvēkiem. Vienmēr esmu bijusi malã no citiem. Viena. Man ir grūti braukt sabiedriskajã transportã, nepatīk Kad aizskar mani. Nepatīk tãs smakas. Man nepatīk mainīt lietu kãrtību. Visam jãstãv noteiktã vietã, savã secībã. Citi to nesaprot. Es nerunãju ar cilvēkiem nezinãmiem. Es eju prom. Visi saka ka man nav interešu. Es nezinu kas man patīk. Viens ãrsts teica, ka esmu autists.
Atbilde:
Labvakar! Lūdzu skatiet atbildi uz savu nākamo vēstuli!
Uzdot jautājumu
Psihologs – cilvēks, kam citi uzdod jautājumus, bet viņš uz tiem atbild. Kaut kā taču viņam ir jāpamato sava esamība.