Здравствуйте, Галина. Вы можете обратиться к Дмитрию Лицову или Людмиле Дерябо.

Hide answer

Labdien, Ligita! Paldies par jautājumu! Jūtams, ka esat norūpējusies par savu dēlu un vēlaties viņam palīdzēt. Pusaudžu periods no apmēram 12 līdz 19 gadam ir viens no visgrūtākajiem attīstības posmiem cilvēka dzīvē, kad bērns gan fiziskā, gan mentālā ziņā kļūst par pieaugušo – nereti jauniešu uzvedība šajā periodā kļūs izaicinoša, nepakļāvīga, uzskati ir kategoriski, jaunietis var arī noslēgties sevī, distancēties no pieaugušajiem. Šādā veidā pusaudzis atdalās no vecākiem, „izmēģina savus spēkus”, veido pats savu uzskatu un vērtību sistēmu. Tas, cik viegli jaunietis pārdzīvo pusaudža vecumu, un ar kādām grūtībām sastopas, atkarīgs arī no iepriekšējās bērna pieredzes. Kā saprotams no vēstules, tad ģimenē bijušas grūtības, kas saistītas ar nopietniem psihoemocionāliem pārdzīvojumiem, tādēļ būtu noderīgi konsultēties ar psihoterapeitu. Tā kā šīs problēmas skārušas visu ģimeni, tad iespējams būtu vērts apsvērt ģimenes psihoterapiju, kad terapeits vienlaikus strādā gan ar dēlu, gan mammu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka pusaudži vispār psihoterapijai ir grūti motivējami, tādēļ sarežģītākais ir panākt, lai pusaudzis vispār aiziet uz konsultāciju.
Problēmu risināšanā vienlīdz labi var palīdzēt gan psihoterapeits vīrietis, gan sieviete, taču svarīgākais ir, ar ko pašam klientam vieglāk veidot kontaktu. Un vēl būtiski, ka psihoterapeitam ir pieredze darbā ar pusaudžiem. Par psihoterapeita kvalifikāciju, darba pieredzi, kā arī par konsultāciju cenu vislabāk noskaidrot, sazinoties telefoniski ar pašu speciālistu.
Ieva Guļāne mob. 29137716


Hide answer

Labdien, Lidija! Paldies par jautājumu! Kā saprotams no vēstules, tad mazdēls ir dzīvespriecīgs bērns, bet raizes sagādā nakts enurēze jeb čurāšana gultā naktī. Enurēze ir samērā izplatīta parādība bērnu, jo īpaši zēnu vidū. Lai arī nereti, bērnam pieaugot, nostabilizējoties viņa nervu sistēmai un gulēšanas paradumiem, tā pāriet, tomēr tā var būt saistīta arī ar dažādiem psihoemocionāliem pārdzīvojumiem vai būt simptoms kādai orgānu saslimšanai, tādēļ būtu svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu, kas nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Ņemot vērā, ka bērns ir pārdzīvojis vecāku šķiršanos, kā arī bijis agresijas liecinieks, tad būtu noderīgi konsultēties arī ar bērnu psihologu.
Vēl ir svarīgi pievērst uzmanību ikdienas paradumiem - pirms gulētiešanas 3-4 stundas nedzert, pačurāt pirms naktsmiera, kā arī parūpēties par mierīgu, atslābinošu vakara noskaņu mājās.
Ieva Guļāne mob. 29137716


Hide answer

Dace, paldies par jautājumu! Izlasot Jūsu vēstuli, var saprast, ka meita ir zinātkāra un ieinteresēta iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs, tā apgūstot pasauli, kas šajā vecumposmā bērniem ir raksturīgi. Viņai patīk atrasties sabiedrībā un, kā var nojaust, vieglāk izdodas veidot kontaktu ar bērniem nekā ar pieaugušajiem, konkrētāk, pasniedzējiem. Būtu svarīgi saprast, vai saskarsme neveidojas patiešām ne ar vienu no pasniedzējiem, vai tie ir tikai atsevišķi cilvēki, jo pieļauju, ka, ja meita aktīvi iesaistās pulciņos, tad ir pasniedzēji, ar kuriem viņa kaut nedaudz kontaktējas. Tāpat būtu vērts izzināt, vai runa vairāk ir par kādu pieklājības normu izpildīšanu, piemēram, sasveicināšanos, aktīvu komunikāciju, vai arī meita patiešām izvairās no jebkāda veida saskarsmes ar pasniedzējiem. Ja tā, tad iespējams, ka šādi rīkoties viņai liek kāda negatīva pieredze ar audzinātājām. Par to Jums ar meitu vajadzētu mierīgi parunāt. Precīzākas atbildes, izzinot situāciju, var sniegt bērnu psihologs.
Ieva Guļāne mob. 29137716

Hide answer

Paldies par jautājumu, Inese! No Jūs vēstules ir saprotams, ka jūtaties nogurusi no biežas darbavietu maiņas, un šķēršļus, kāpēc neizdodas izveidot ilgstošas darba attiecības, meklējat sevī.
Vispirms būtu svarīgi izanalizēt, kas iepriekšējās darbavietās jums likās pozitīvs, bet kas traucēja ilgstošām darba attiecībām. Ir vērts padomāt arī par iemesliem, kādēļ aizgājāt no katra darba – kas tajos ir kopīgs un kas - atšķirīgs; vai lēmumus par darbavietas maiņu izdarījāt impulsīvi vai rūpīgi pārdomājot. Nākamais solis būtu paņemt papīra lapu un sīki aprakstīt kādu darbu Jūs vēlaties (ieskaitot, darba satura, darba apstākļus, kolēģus un vadītājus, atalgojumu un priekšrocības, izaugsmes iespējas u.t.t.), lai konkrētajā darbavietā strādātu ilgstoši. Pēc tam attiecīgi būtu jāpaanalizē, kādai jums pašai jābūt, varbūt kas sevī jāpilnveido un kas jādara, lai šādu darbu iegūtu. Protams, ar šo problēmu var doties arī pie psihoterapeita, kas palīdzēs izanalizēt situāciju un nonākt pie svarīgajām atbildēm.
Ieva Guļāne mob. 29137716


Hide answer

Labdien, Ieva! Atvainojamies par kavēšanos ar atbildi! Vēstulē ir pārāk maz informācijas, lai varētu sniegt kādu konkrētāku komentāru, taču bieži depresija un zems pašvērtējums ir savstarpēji saistītas problēmas. Ņemot vērā, ka problēmas palielinās, noteikti ieteiktu konsultēties ar speciālistu – psihologu vai psihoterapeitu, kas pēc detalizētākas grūtību izzināšanas palīdzēs rast risinājumu.
Ieva Guļāne mob. 29137716


Hide answer

Здравствуйте, Ольга. В таком возрасте колебания самооценки неизбежны. Родителям очень важно быть чуткими по отношению к ребенку, ее потребностям, желаниям и нежеланиям. Вы иожете обратиться к Людмиле Дерябо. Координаты найдете на ее странице нашего сайта.
Всего доброго, с уважением
Дмитрий Лицов

Hide answer